Kalendārs

novembris 2017
Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
30/10/2017 31/10/2017 01/11/2017 02/11/2017 03/11/2017 04/11/2017 05/11/2017
06/11/2017 07/11/2017 08/11/2017 09/11/2017 10/11/2017 11/11/2017 12/11/2017
13/11/2017 14/11/2017 15/11/2017 16/11/2017 17/11/2017 18/11/2017 19/11/2017
20/11/2017 21/11/2017 22/11/2017 23/11/2017 24/11/2017 25/11/2017 26/11/2017
27/11/2017 28/11/2017 29/11/2017 30/11/2017 01/12/2017 02/12/2017 03/12/2017

Kopienu labklājībai

Kopš 2011.gada “Fonds – Skolai pie ezeriņa” iesaistījies EK un OSF atbalstītā iniciatīvā „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai”, kuru Latvijā realizē Izglītības attīstības centrs un, kurā gadu no gada iesaistās, apmēram, 8 Eiropas valstis. Tā ir neizmērojama pieredze pilsoniskas līdzdalības aktivitāšu ieviešanā un realizēšanā. Pirmkārt: pieredze lokālā mērogā (katru gadu projektā sadarbojas 6 -17 nevalstiskās organizācijas no Latvijas). Otrkārt: tā ir pieredze starptautiskā mērogā.

2012.gads – “Ar otro elpu”

2012.gadā inciatīva „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” pārauga praktiskos projektos un biedrība „Fonds – Skolai pie ezeriņa” aicināja vietējās kopienas iedzīvotājus pievērst uzmanību ilgtspējīgas attīstības aspektiem, kā arī aicināja uz diskusiju par ikdienā lietotu preču ietekmi uz vidi. Iniciatīvas rezultātā notika divi semināri/diskusijas, kuros piedalījās gan Valmieras pilsētas, gan apkārtējo novadu iedzīvotāji, dažādu paaudžu cilvēki. Tāpat ar praktisku darbošanos radošajās darbnīcās bija iespēja, jau izmantotai lietai, iedot otro elpu. Lielākie ieguvumi pēc aktivitātēm:

  • dažādu paaudžu sadarbība, runājot par globālām lietām,
  • pievērstā uzmanība problēmām, kas skar mūsdienu sabiedrību,
  • ģimenes atbildības apzināšanās par ikdienā lietojamo preču izmantošanu.

No 26.septembra līdz 24.oktobrim skolā norisinājās projekts „Ar otro elpu”. Projekta mērķis bija pievērst vietējās kopienas iedzīvotāju uzmanību ilgtspējīgas attīstības aspektiem un veicināt izpratni par ikdienā lietoto preču ietekmi uz vidi. Skolā notikaOtreizējās izejvielas izglītojošs seminārs novada skolu pašpārvaldes dalībniekiem, ko vadīja skolotāja Daila Ranše, palīdzības akcija Valmieras dzīvnieku patversmei, kuru organizēja 4.klases skolniece Tīna Jančevska. 18.oktobrī vairāki jaunieši gan no mūsu skolas, gan Valmieras 2.vidusskolas, gan Valmieras Viestura vidusskolas un Naukšēnu pamatskolas darbojās radošās darbnīcas. Šajās darbnīcās bija iespēja apgūt daudz jaunu un interesantu prasmju. Skolotāja Sigita Ābele parādīja, kā iepriecināta draugu ar paša gatavotu dāvanu. Vizuālās mākslas skolotāja Sanita Ļeļeva iemācīja pagatavot interesantus rūķīšus no dzijas, Strenču vidusskolas skolotāja Solvita Tēberga rosināja visdažādākos veidos izmantot izlietotos diskus (eglītes dekors, foto rāmītis, apsveikums, ielūgums u.c.) Skolotāja Inese Lazdiņa dalījās pieredzē, kā no izlasītas grāmatas un veca žurnāla pagatavot interesantu dekoru. 9.klases skolnieks Artis Jančevskis izmantoja visas radošas prasmes, iesaistot jauniešus improvizācijas teātrī, un pasākuma noslēgumā visus pārsteidza ar iestudētu skeču „Par dabas aizsardzību”.

Pasākuma dalībniekiem uzdevām jautājumus: 

1. Kā Tu popularizētu ideju, ko apguvi radošajā darbnīcā?

  • Manuprāt, cilvēki izmet vecus, nevajadzīgus cd-diskus, jo viņi nezina, ko ar tiem iesākt. Izrādās, ka, netērējot lielu naudu, var izdaiļot māju. Es biežāk rīkotu radošās darbnīcas, kur stāstītu par ekonomisko dekoru mājai un izplatītu ideju internetā.
  • Domāju, ka varētu izveidot mājas lapu, kurā būtu vairākas pamācības, kā var izmantot vecas vai nevajadzīgas lietas.
  • Skolas projektu nedēļā izveidotu šādu darbnīcu, lai citi skolēni arī varētu to apgūt.
  • Piedaloties projektā, izlēmu pievienoties radošajai darbnīcai, kur resursu taupīšanu izspēlējām ar improvizācijas teātra palīdzību. Tas bija lielisks veids, kā apvienot jautrību un izklaides ar pilnīgi pretējo – zināšanām un nopietnību. Projekta beigās katra radošā darbnīca rādīja prezentāciju par izdarīto. Mūsu prezentācija izrādījās visinteresantākā, jo piegājām šai lietai ļoti radoši. Tāpēc domāju, ka arī turpmāk šo ideju varētu popularizēt radoši – vadīt dažādām klašu grupām lekcijas nevis ierastā veidā, bet mazliet radošāk; izmantojot teātri, mūziku, sportu.
  • Es ideju par Ziemassvētku rotājumiem, no nevajadzīgiem diskiem popularizētu dažādos sabiedriskos pasākumos gan skolā , gan ārpus tās, jo tas tiešām bija ļoti vērtīgi, viegli un interesanti!
  • Pastāstītu draugiem, radiem, aicinātu arī viņus uzmeistarot ko radošu…

 2. Kā Tu ikdienas dzīvē taupi dabas resursus!?

  • Es  matus žāvēju dabīgi, nevis ar fēnu. Pēc datora lietošanas izslēdzu to. Mazgājot traukus, neturu visu laiku atvērtu ūdens krānu. Aizgriežu ūdens krānu, kamēr tīru zobus vai ziepēju rokas.
  • Meklēju mājas lapas, kurās var atrast pielietojumu vecām vai nevajadzīgām lietām.
  • Mani ļoti aizrauj viss, kas saistīts ar ‘’zaļu” dzīvošanu un resursu taupīšanu, tāpēc savā ikdienā resursus taupu, sākot ar atkritumu šķirošanu un beidzot  ar veļas mašīnas ūdens otrreizēju izmantošanu mājas grīdu mazgāšanā. Pirms      kaut ko metu, ārā arī padomāju, vai šo lietu nevar izmantot vēl kaut kur –  pārtaisīt/uzlabot un uzdāvināt kādam Ziemassvētkos, dzimšanas dienā vai      citos svētkos. Cenšos domāt ”zaļi” un iesaku to darīt arī citiem!
  • Neizniekoju papīru nevajadzīgām lietām un cenšos nelietot daudz ūdens.
  • Atzīšos, resursus es īpaši neesmu taupījusi.
  • Taupu  malku un pērku skaidu briketes. Nepērku mēslojumu un visus dārza atkritumus metu komposta kaudzē.
  • Cenšos dažādām lietām atrast pielietojumu mājsaimniecībā…

Visas projekta aktivitātes ir iemūžinātas mazā īsfilmā, kuras autors ir Lauris Jančevskis.

Šo projektu skolā palīdzēja īstenot skolas pašpārvaldes aktīvisti. Aicināju uz sarunu aktīvāko projekta dalībnieci Signi Volkēviču no 11.b klases.

Kādi bija Tavi pienākumi šinī projektā? 

Man bija liels prieks, ka sk. Daila mani uzaicināja piedalīties. Pirmajā seminārā biju gan kā labā roka skolotājai, gan kā dažādu aktivitāšu vadītāja, viena no tām bija „Ūdens sarga veidošana.” Pēc šī semināra es ar saviem klases biedriem izveidoju īsfilmiņu „Kā Tu dzīvo,” kurā atainoju to, cik izšķērdīgi nevajadzētu lietot ūdeni. Savukārt 19.oktobra noslēguma pasākumā piedalījos Arta J. radošajā darbnīcā, kurā mēs kārtīgi izsmējāmies un paraudzījāmies uz dažādām lietām no jautrākas puses.

Ko Tu guvi, piedaloties projektā? 

Šis projekts man sniedza iespēju uzzināt daudz jaunas informācijas par dažādu resursu taupīšanu un lietu otrreizējo pielietojumu. Tā kā esmu radoša personība, tad idejas par lietu otro elpu manā interjerā noteikti piedos sava veida odziņu. Draugu nekad nav par daudz – šī bija lieliska vieta, kur sadraudzēties ar daudz jaunām, radošām personībām un turpmāk dibināt kontaktus. Savukārt, lielākais, ko es ieguvu, bija pieredze.

Signe piedalījās arī projekta noslēguma pasākumā Siguldā, kur pulcējas dažādu pašvaldību pārstāvji un prezentēja savus labos darbus.

Siguldas semināra laikā iepazinos ar jauniem un aktīviem cilvēkiem visās vecuma grupās. Bija liels prieks klausīties un skatīties uz cilvēkiem, kuri aktīvi piedalās dažādos projektos, nesēž mājās un dara labas lietas sevis un sabiedrības labā. Tie darbi, kurus es redzēju, bija vienkārši brīnišķīgi. Sākot no dažādiem rokdarbiem, beidzot ar apkārtnes sakopšanu. Citēšu vienu pensionāri, kuru ļoti aizrāva šis projekts, un viņa teica: „Emocijas ir labākas par sāpju zālēm.” Pilnībā varu piekrist šim teiktajam, jo uzskatu, ka emocijas ir svarīgākā cilvēka dzīves vērtība.

Vai Tu bieži iesaisties šāda veida aktivitātēs?

Es dzīvoju laukos – Zaubē, Amatas novadā. Šeit ir pašvaldība, bibliotēka, divi veikali un pamatskola, kurā mācās ~ 60 skolēni. Neskatoties uz to, mūsu pagastiņš ir draudzīgs. 19.oktobrī tika atvērts Zaubes Kultūras centrs, ceru, ka turpmāk šeit ikdienas dzīve būs daudz krāšņāka. Mana bijusī Zaubes skolas direktore Vita Krūmiņa ir ļoti jauks cilvēks, viņa dara visu, lai sabiedrība justos labāk. Tieši viņa ir tas cilvēks, kurš iedrošināja mani un lika pamatus manai turpmākajai dzīvei. Viņa arī raksta ļoti daudz projektu, kuros esmu piedalījusies. Savukārt Amatas novada jaunieši, tajā skaitā es, piedalījāmies Igaunijas projektā „Food, fun, fire.” Manā pagastā aktīvi darbojās pašdarbnieki – dzied, danco un nodarbojas ar rokdarbiem. Zaubē ir Mednieku un makšķernieku biedrība, kura rūpējas par ezeru un tā iemītniekiem. Savukārt kāda holandiete par adījumu naudu un ar līdzfinansējumu Zaubē atvēra dzīvokli veco cilvēku aprūpei. Netālu atrodas Annas hotelis un mākslinieka Vilhelma Purvīša dzīvesvieta. Tas īsumā par manu pagastiņu, patiesībā šī ir ļoti jauka vieta, iesaku jums apciemot kādreiz šo skaisto Latvijas zemes stūrīti.

Sagatavoja Lauris Jančevskis 9.a klase


 

Valmieras 5.vidusskola un “Fonds – Skolai pie ezeriņa” piedalās projektā “Kā apvienot indivīda vajadzības un kopienas labsajūtas pieaugumu: atbalsts vietējo nevalstisko organizāciju lomas spēcināšanai” Tas ir starptautisks projekts, kurā iesaistījušās 7 valstis. Latvijā projektu realizē 12 nevalstiskās organizācijas. T.sk. Valmieras 5.vidusskola un “Fonds – Skolai pie ezeriņa”, kuri realizē apakšprojektu “Ar Otro elpu” par ilgtspējīgu attīstību, resursu lietderīgu izmantošanu un saglabāšanu. Valmieras 5.vidusskola projektā iesaistījusi arī Valmieras Viestura vidusskolu, 2.vidusskolu un Naukšēnu vidusskolu. Projekta ietvaros jau notikušas vairākas aktivitātes (apmācību seminārs jauniešiem, akcijas/pasākumi savās izglītības iestādēs u.c.) Šī vietējā projekta noslēgums notiks Valmieras 5.vidusskolā 19.oktobrī no plkst.12.00 līdz plkst.17.00.Lai šo projektu atspoguļotu, vadošā valsts Ungārija, veido speciālu dokumentālo filmu, tāpēc filmēšanas grupa būs klāt arī šinī noslēguma pasākumā.

2013.gads – “Ģimenes skola”

Biedrības „Fonds – Skolai pie ezeriņa” darbošanās jau kļuvusi pašsaprotama. Fonds atkal iesaistījies projekta “Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai” 2013. gada iniciatīvas „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai” īstenošanā. Par darbības virzienu izvēloties ģimenes lomas aktualizēšanu. Aktivitātes „Ģimenes skola” mērķis: veicināt sabiedrības/ģimeņu saliedēšanos ap mācību iestādēm, akcentējot izglītības pieejamību un pilsonisko līdzdalību dažādu paaudžu un sociālā statusa cilvēkiem. Galvenais pasākums šinī iniciatīvā bija „Ģimeņu jampadracis”. Tas sevī ietvēra savstarpēju ģimeņu iepazīšanos, darbošanos sešās radošajās darbnīcās, kopīgu foto veidošanu un filmiņas skatīšanos. Diena tika aizvadīta pozitīvā gaisotnē, bija pozitīvu emociju piesātināta. Par prieku un gandarījumu organizatoriem pasākums bija kupli apmeklēts, kaut notika pirmo reizi. Bija sanākušas ģimenes no visas pilsētas, ne tikai skolai piederīgās. Par visaugstāko novērtējumu uzskatāma, kāda nejauši dzirdēta apmeklētāju telefona saruna: „Nāciet ātri uz Valmieras 5.vidusskolu, šeit ir ļoti interesanti!”.

2014.gads -Mācāmies mācīties”

2014.gadā Valmieras 5.vidusskolas un organizācija „Fonds – Skolai pie ezeriņa”, kopā ar vēl sešām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, iniciatīvas ietvaros pieteica projektu „Mācāmies mācīties: skolu un biedrību sadarbības modeļu veidošana mācīšanās motivācijas paaugstināšanai sešās Latvijas kopienās”.

Shēma grasroots 2014-LV-AT3-page-001

 

 

 

 

 

 

 

Zināms, ka bērniem piemīt gan aktivitāte, gan zinātkāre, gan darbīgums, bet kur gan šīs īpašības nereti pazūd skolas vecumā? Jāatzīst, ka mācīšanās, kā jebkura darbība, ar laiku mēdz kļūt monotona un iepriekš paredzama, kas nerosina iepriekšminēto bērniem piemītošo īpašību attīstīšanu. Tad nu ir īstais laiks, lai no jauna ar dažādu motivējošu aktivitāšu palīdzību panāktu, ka bērns atkal mācās ar prieku.

Plānojot aktivitātes projektā un pārskatot teorētiskos materiālus par mācīšanās motivāciju, darba grupa izmantoja Kalifornijas Universitātes profesora Eric Jensen izvirzītos faktorus, kas ietekmē bērnu uzmanību mācību procesā un paaugstina iekšējo motivāciju.

  1. Izvēles iespēju faktors. Šis faktors aicina piedāvāt skolēniem gan satura, gan darbības veida, procesa, kā arī apkārtējās vides un resursu izvēles iespējas.
  2. Piederības faktors. Šis faktors aicina izmantot personisko piesaisti veicamajam darbam: sasaistīt to ar ģimeni, draugiem, klasesbiedriem, vietu, kur dzīvojam (pilsētu, apdzīvotu vietu, valsti utt.), ar sadzīvi, veselību, mīlestību utt.
  3. Iesaistīšanas faktors. Šis faktors aicina procesu padarīt emocionāli un enerģētiski piesātinātu, padarīt darbu par fizisku aktivitāti, izmantojot vienaudžu savstarpējo ietekmi darbā.

Darba gaitā izkristalizējās sekojošas darbošanās formas:

  1. Organizēt brīvdabas ralliju „Uzdrīksties būt gudrs”. Šī aktivitāte sevī ietver darbošanos ārpusskolas vidē (Valmieras pilsētas atpūtas parkā „Dīvaliņu pļava”), darbošanos grupā (klases komandā), fizisku aktivitāti, jo uzdevumi jāveic vairākās stacijās, kuras atrodas noteiktā attālumā cita no citas, kā arī katrā stacijā jāveic uzdevums, kas saistīts ar kādu mācību priekšmetu.
  2. Organizēt ekskursiju sākumskolas skolēniem un skolotāju kolektīvam uz zinātnes centru „Zili brīnumi”. Sākumskolas skolēni iepazina interaktīvu priekšnesumu ar šķidro slāpekli, hēliju un sauso ledu. Uzzināja, kas notiek ar ziedu, kā uzvedas baloni un kā top saldējums kosmiskā aukstumā. Savukārt, skolotāji apguva īsus, priecīgus un viegli paveicamus fiziskus vingrinājumus, kas uzlabo koncentrēšanos, kurus pēc tam iespējams izmantot klasē. Kā informē zinātnes centrs „Zili brīnumi” , enerģizētāji ir zinātniski un praksē pierādīts veids, kā ātri, ar prieku un bez papildus līdzekļu ieguldīšanas uzlabot akadēmiskās sekmes vai palielināt radošumu un atbrīvoties no spriedzes un agresijas.
  3. Organizēt pasākumu ciklu skolas bibliotēkā, jo viens no skolēnu motivācijas „grāvējiem” ir sliktā lasītprasme. Skolas bibliotēkā tika organizētas īpašas nodarbības lasītprasmes veicināšanai. Tika pielietota gan literārās tiesas metode, gan veidotas grāmatu prezentāciju pēcpusdienas ar īpašas klausītāju auditorijas piesaisti u.c. aktivitātes.
  4. Organizēt sadarbības aktivitāti kopā ar Trikātas pamatskolu „Pilsētas bērni ciemojas lauku stundās”. Aktivitātes ietvaros 10 Valmieras 5.vidusskolas 6.klases skolēni ciemojās pie Trikātas pamatskolas 6.klases skolēniem un aktīvi piedalījās viņu stundās, kā arī citās kopīgās aktivitātēs.

 Laiks projekta aktivitātēs pagājis ātri. Nav tādu mērījumu, lai noteiktu, ka mācīšanās motivācija projektā iesaistītajiem skolēniem ļoti paaugstinājusies, bet ir skolēnu atsauksmes par projektā redzēto, iegūto un pārdomas: kā man gribētos mācīties?!

4.a klase par redzēto zinātnes centrā „Zili brīnumi”

Kristaps: Es uzzināju, ka zinātne ir ļoti interesanta.

Laura: Es uzzināju, ka no tādām vielām kā slāpeklis un sausais ledus var izgatavot saldējumu.

Megija: Bija aizraujoši. Es uzzināju daudz jaunumu.

Kristiāna: Man patika, ka mēs taisījām saldējumu. Būtu labi, ka to varētu darīt skolā.

Karīna Elza: Man patika, ka Zilos brīnumos visu varēja izmēģināt, pataustīt un izpētīt.

Skolotāji par redzēto zinātnes centrā „Zili brīnumi”

Skolotāja Inga: Ļoti patika centra Zili brīnumi” piedāvātais fizisko vingrinājumu komplekss, kas aktivizē smadzeņu darbību. Šos vingrinājumus pielietoju stundu sākumā, lai „iekustinātu” skolēnus.

Skolotāja Arta: Centrs „Zili brīnumi” pārsteidza ar aizraujošu prezentāciju un iespaidīgiem zinātniskiem pētījumiem. Vingrinājumus „Iekustini smadzenes” izmantoju sākumskolā, bērniem ļoti patīk.

Skolotāja Daila: Vingrinājumi „Iekustini smadzenes” vislabāk darbojas 7.klasē. Bērni ir aktīvi, aizrautīgi, labprāt iesaistās šajās aktivitātēs. Pēc tam varam vienoties par aizrautīgu mācīšanos. Ļoti vērtīga pieredze šajā projektā.

Skolēni par brīvdabas ralliju „Uzdrīksties būt gudrs”

Santa: Jāā… Tas bija interesanti. Bija interesanti uzdevumi un garšīgs kliņģeris.

Maija: Man ļoti patika, jo bija izdomāts kā interesanti pildīt uzdevumus dažādos mācību priekšmetos. Bija, kas interesants un savādāks. Skolotāji arī bija jautri. Patika, ka bija jānosaka akmeņu smagums.

Gita: Bija ļoti interesanti uzdevumi un patika darboties grupā.

Laura: Tas man bija kaut kas jauns. Nekad nebiju šādā pasākumā piedalījusies. Tiešām forši. Visi, kas bijām komandā, bijām daudz saliedētāki, nekā parastā sporta stundā un vienkārši skolā. Viens otram palīdzējām, lai ātrāk virzītos uz priekšu.

Madara: Jā, man patika, jo tas bija kaut kas nedaudz savādāks kā parasti. Bija aktīva iesaistīšanās. Bija savādāks veids, kā pildīt uzdevumus. Patika, ka tas notika ārā. Patika, ka zināšanu iegūšana bija aktīva.

Anete: Viss bija ļoti interesanti un pārdomāti. Šajā pasākumā mēs strādājām kā komanda, atbalstījām viens otru, varējām izdomāt kā ātrāk nonākt no viena punkta uz nākošo.

Everita: Šinī pasākumā varējām uzlabot attiecības ar klasesbiedriem.

Kitija: Uzdevumi bija ļoti interesanti, radoši un praktiski – bija prieks piedalīties.

Pieredzi apkopoja projekta vadītāja Daila Ranše

  • Latviešu valoda

Čivināt